Nezinu, ko šodiena man ar to grib pateikt, bet tā ir pilnīgs pretstats vakardienai. Enerģijas un dzīvesprieka neesamība tuvumā, vairākas nepatīkamas ziņas, pēkšņi esmu pazaudējusi to lādiņu, ar kuru pēdējās divas nedēļas bīdu "pasaules glābšanas" procesu. Pēkšņi - it kā ar aukstu ūdeni aplieta - nesaprotu, kā man varēja ienākt prātā, ka es spēju to, par ko runāju. Pašvērtības zudums.
Man vajag atbalstu. Man vajag kādu, kurš pasaka, ka viss ir un būs labi un pareizi. Man vajag kādu, kurš izjustu tādu pašu ticību un degsmi darīt un turpināt iesākto.
Šī ir viena no tām dienām, kad es neredzu, kas notiks nākotnē, neredzu pat to, kas notiks tiešā tuvumā. Pat, aizverot acis, nerādās "zila, plaša jūra" (c)... .
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}