manā līdzšinējā dzīvē ir bijis tā, ka sākotnēji (pirms ~12 gadiem) sastapu Skolotāju un idealizēju viņu..... un tad vīlos, jo izrādījās, ka - kaut arī Skolotājs ir man iemācījis daudz laba - viņa/viņš ir tikai Cilvēks un man jāiet tālāk, - pie nākamā Skolotāja. un tad, arvien vairāk ieraugot, ka Skolotājs ir arī dusmīgs kolēģis, neveiksmīgs darījums, ziedošs koks utt. arvien labāk apzinot nepieciešamību būt vērīgai.