Pagājšnedēļ, piemēram, uznāca pēkšņā apskaidrība - gribu uzrakstīt diplomdarbu. TAGAD. Jūs varētu man palīdzēt - katrs nosūtīt vismaz vienu labu domu, lai man tas izdodas, jo laika ir khm...nu 10 dienas.
Te daži jautā, kādēļ es neko nerakstu - vai man viss kārtībā. Nu tad tā - vispār jau viss ir kārtībā, bet, tā kā man ir piemetusies neliela "Pasaules glābšanas" misija, tad ir mazliet ļoti grūti. Ļoti jūtu, ka jāizdodas visam, bet brīžos man šķiet, ka pārcilvēcīgas spējas tas prasīs. Biju diezgan pagurusi no šīm lietām, kuras esmu apņēmusies, bet šodien man palīdzēja kāds komentārs - atbilde uz manu čīkstēšanu, ka jātiek galā ar pārāk daudz lietām - "Nu nekas, var jau netikt. lol". Man vajadzēja to atcerēties, jo vēl joprojām aizmirstas, ka man taču nav ne ar ko jātiek galā. Varu arī netikt un tāpat nekas nemainīsies, jo dzīves mērķi jau esmu sasniegusi.
wiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii