Jēzus līgava

Ezerstāsts


- O! Tas esi Tu, Mārtiņ? Sen neeesi redzēts, esi stipri izmainījies! Kā Tev klājas?

***

- Mārtiņ, nešļaksties, Tu samērcēsi manu grāmatu! MĀRTIŅ! Noķeršu Tevi tūlīt, dabūsi peldēties ezerā ar galvu pa priekšu!
- Nenoķersi gan! Tu nemaz nevari paskriet. Tu esi veca kundzīte!
- VECA KUNDZĪTE? NU TU MAN REDZĒSI!!!

***

- Nu, patika Tev peldēties?
- Saderam, ka vēlreiz Tu mani nenoķersi!

***

- Pasaki, kad ir Tava dzimšanas diena!
- Neteikšu, Mārtiņ. Tu meloji man par savējo. Esmu apvainojusies.
- Es nemeloju. Es tikai muļķojos. Nu lūdzu, pasaki!
- Neteikšu gan!
- Es Tevi aizvedīšu paskatīties mazos kaķīšus.
- Kaķīšus, Tu saki? hmmm...a kas vēl Tev ir?
- Nu ir arī trusīši. Un cūka ar bērniņiem.
- Nu labi, Tu vari mani aizvest pie kaķīšiem. Bet tikai tad, ja Tu apsolies vairs nemelot man.

***

- Tev tagad jāiet ar mani peldēt. Ar ūdensbrillēm. Mēs skatīsimies uz zivtiņām.
- Labi, Mārtiņ. Bet vai Tu peldēt proti?
- Jā, skaties! Un tagad ienirstam reizē un paskatamies viens uz otru zem ūdens! Zināji, ka zem ūdens var sarunāties? Davaj, es Tev kaut ko pateikšu!
- Nu, ko Tu pateici? Es dzirdēju, bet nevarēju saprast vārdus.
- Es teicu, ka Tu esi forša meitene. Davaj, tagad Tu man pasaki kaut ko zem ūdens un es mēģināšu uzminēt, ko.
- Labi...Nu, ko es pateicu?
- Tu teici, ka es esmu foršs zēns?
- Jā. :)
- Es uzminēju!

***

- Es pamanīju, ka Tev nav dvieļa, tādēļ es Tev uzsedzu savējo.
- Paldies, Tu esi jauks!

***

- Uzspēlēsi ar mani bumbu?
- Ai, es gribēju pasauļoties un palasīt grāmatu...
- Nu lūdzu, lūdzu.
- Bet es taču nemāku.
- Nekas, es arī nemāku.
- Nu labi. Desmit minūtes, OK?

***

- Nāc, nāc, skaties, re, kur mazās zivtiņas pie krasta! Gribi viņas redzēt tuvumā? Pagaidi, es paņemšu krūzīti un noķeršu Tev viņas!
- Neievelies ūdenī, tur ir dziļš!
- Neievelšos! Skaties! Redzi, kādas viņām maziņas actiņas?

***

- Gribi, es Tevi pavizināšu ar laivu?
- Ir taču liels vējš. Mūs aizpūtīs otrā krastā un netiksim atpakaļ.
- Nekas, es protu labi airēt.

***

- Mans opis to sauc par romantiku.
- Ko tad, Mārtiņ?
- Kad iebrauc ezerā līdz vidum un tad atlaiž airus un ļauj lai viļņi nes.
- Tavam opim taisnība. Tiešām ir romantiski.
- Skaties, kādas ūdenszāles! Es pieairēšu tuvāk! Varēsi man kādu izraut?
- Varēšu.

***

- Tev garšo ķirši? Es Tev parādīšu, kurā kokā tie ir vissaldākie!

***

- AUTOVEIKALS ATBRAUCA! Skrienam! Tev ir līdzi nauda?
- O! Nekad neesmu redzējusi īstu autoveikalu tuvumā! Nē, nauda palika teltī, bet nekas - esmu paēdusi.
- Tad es Tev nopirkšu šokolādi!

***

- Tev jābrauc prom?
- Jā, pēc 10 minūtēm.
- Ak tā...:(
- Es atbraukšu pēc gada atkal.
- Nu labi... Tad atā!
- Atā, Mārtiņ!

--------------------------------------------

Deviņgadīga zēna pirmā mīlestība. :)


Vakar man draugi uzdāvināja skaistu lādīti. Teica, ka tā esot domāta "salkanu mīlestības vēstuļu glabāšanai". :)
Šī gan nav gluži vēstule, tomēr man šķiet, ka tas piederas lādītes vēlētajam saturam. Vai gan var sievietei būt vēl lielāks kompliments, kā uzmanības izrādīšana ne tikai no vecāku vīriešu un vienaudžu puses, bet arī no krietni jaunāku? Un, patiesību sakot, šis zēns krietni sit pušu vairumu tēviņu - tik dabiski, nepiespiesti, nesavtīgi un bez kompleksiem ne kurš katrs vīrietis prot parūpēties par sievieti. Un galvenais - bez jebkādām "slēptām interesēm".
Pēdējā laikā es atgūstu bērnišķīgo skatījumu uz pasauli. Un tagad, pēc satikšanās ar šo zēnu, saprotu, ka daru pareizi. Nekas neliek justies labāk, kā dabiska, neviltota, nenoklusēta, viegla, piedodoša, priecīga, ne-sīkumaina un dzīvesprieka pilna attieksme no cilvēka, ar kuru kontaktējies. Ja Tu ko vēlies, ja Tev kaut kas patīk - Tu to pasaki. Tieši un atklāti. Ja nepatīk - arī to Tu pasaki. Bez naida, dusmām un pārmetumiem. Tu nedusmojies par sīkumiem, ātri aizmirsti un piedod pāridarījumus. Tu nebēdājies ilgi un neglabā sevī aizvainojumus. Tu nebaidies no rītdienas, jo par rītdienu Tu satrauksies rīt. Tu baudi šodienu tik pilnīgi, ka neatliek vietas nekam negatīvam. Jauni piedzīvojumi Tevi gaida ik dienas, tādēļ Tu neilgojies pēc pagātnes un nebīsties nākotnes. Būt bērnam pieaugušo pasaulē - salkani un banāli, tomēr - patiesi. Un nemaz ne tik grūti.

Uzraksti salkanu mīlestības vēstuli SEV!