Jā, es iedomājos, ka Tu tā teiksi. Un vispār - pieņemu, ka tā tiešām varētu būt, ka tā ir "visiem". No otras puses tomēr - pārāk daudz kas ir savādāk nekā bija pavisam nesen, tādēļ arī brīžiem šķiet, ka tas nav normāli.
Manuprāt, normāls ir tas, kas notiek/ir absolūtajā vairumā gadījumu (neatgarīgi no tā, par ko ir runa). Patiesībā jau es nedomāju, ka esmu šausmīgi īpašs prātā jūkošais gadījums - es vienkārši paskaidroju, kādēļ koķetēju ar šo jēdzienu. :) Un patiesībā - es tiešām pārsvarā tikai koķetēju (gandrīz par visu) - iepriekšējais komentārs bija pārāk nopietna iedziļināšanās neeksistējošās problēmās. ;)