Nu tāds iespaids rodas, ja izlasa pēdējo vāku grāmatai, citēju:"Man līdzi, lasītāj! Kurš Tev teica, ka uz pasaules nav īstas, uzticīgas, mūžīgas mīlestības? Lai nokalst šī meļa nelietīgā mēle! Man līdzī, lasītāj, tikai man līdzi, un es parādīšu Tev tādu mīlestību!" - izlasīju šito pirms pašu grāmatu un visu laiku ar tādu apziņu arī lasīju, domādama, nudien, jocīgs mīlasstāsts - nemaz nav par mīlestību :D
Es nezinu, kurš to traktē kā mīlasstāstu - neesmu ne ar vienu par šo darbu runājusi.