"Kas Tev jauns, meitiņ", jautāja tēvs vecākajai pāris nedēļas pēc Jaungada. "Nuuuuu...", meita ietur garu pauzi, domājot, ko īsti atbildēt uz šo jautājumu, ņemot vērā visu, kas noticis. Tēvs, vēl atbildi nesagaidījis, pajoko "šovasar vai nākamvasar?" uz ko nākas atbildēt tā, kā ir "nuuuu... laikam šovasar". Lieki teikt, ka šādu atbildi uz savu jociņu papiņš nebija gaidījis. "Ak tā...", viņš noteica manāmi pārsteigts, "nu tad jau pastāstīsi, kad būs vairāk zināms." (Šķiet, šis ir mirklis, pie kura papiņš no šīs tēmas sāk baidīties jau tās pacelšanas mirklī, ņemot vērā jaunāko meitu panākumus.) "Jā, pastāstīšu, kad pati zināšu vairāk. Vēl neesam vienojušies. Tajās trijās dienās, kopš esam pazīstami, nav sanācis laika vienoties par datumiem." "Cik dienās???"

Meita izlemj, ka mazliet tomēr jārūpējas par papiņa veselību un ka vēl nav pienācis brīdis pastāstīt arī pārējos faktus...jo vai tad viss varēja būt normāli? Nē, protams! Bet vecākās meitas gadījumā viņam jāpriecājas, ka tas vispār ir cilvēks neatkarīgi no tautības, vai ne? :)