Vakar ar pēdējo darba dienu saņēmu teju desmit priecīgus "wiiiiiiiiapsveicuarpēdējodarbadienu!". Šodien ar pirmo neviens nesveic... :)

Vispār jau neviens vēl nezina, kur es tagad strādāju...interesantākais, ka es arī tā īsti nezinu, vai un kā te strādāju...jā. Darbavieta TBD (to be defined)...darba pienākumi arī TBD. :) Kaut kā pēkšņi nezinu, kas mani sagaida rīt un parīt...vispār mazliet jokains skats uz pasauli (nu tas pasaules gals arī te figurē vēl joprojām kā opcija un darbības virziens). Vienīgais, ko zinu - ka Viņš mani ir izvēlējies. Un ka man tas vēl vairāk jāapzinās, jāatceras ikdienā un jāpielieto praktiski.
NAv ne slikti, ne labi sajūtu ziņā. Tā neemocionāli. Neko nejūtu. Man uz laiku noņemta konstantā Laimes sajūta. Dīvaini. Mācos nebūt atkarīga no sajūtām,bet paļauties uz faktiem. Uz to, ko zinu, esmu pierādījusi un piekritusi.

I know that my day of Happiness is near! :) (sun)