The very unexpected escape to The Holy Land.

Dievs, Tu tik brīnišķīgi kārto manas dzīves notikumus loģiskā secībā!
Pirms nedēļas saņemtais piedāvājums:"gribi uz Jeruzālemi aizlidot par 40 Ls?" tika intuitīvi akceptēts, māsa paņemta līdzi, par spīti visam haosam un lielajam darbam saistībā ar organizācijas jubileju. Izlidošana divas dienas pēc Lielās Balles. Mans hostelis vēl nav "aizvēries", atslēgas tiek atstātas ciemiņu rokās tāpat kā darba lietas; piecās minūtēs sakravāta soma, jo nav bijis laika to darīt iepriekš, ieskriešana lidostā pēdējā brīdī - ir lietas, kas manā dzīvē nemainās.

Tu noliki man Jeruzālemi pie kājām, es tajā iemīlējos. (Literally "pie kājām" - mēs gulējām uz jumta, zem zvaigznēm, svētās pilsētas vidū :D)
Šoreiz būs arī bildes, jo līdzi bija trīs fotogrāfi :D

Bet bildes nevar izstāstīt sajūtu, atrodoties starp karojošām nācijām, reliģijām un politiskajiem uzskatiem, kas spiesti dzīvot vienā teritorijā. Sajūtu, kas rodas, iebraucot Betlēmē, Palestīnā, ejot cauri garajiem, restotajiem robežkontroles punktiem, redzot grafiti rotātos betona mūrus, kas sacelti neoficiālas robežas vietā, rotāti ar "Freedom NOW" uzrakstiem, redzot neuzkrītoši pastaigājamies armiju ar mašīnpistolēm pa ieliņām, nokļūstot nejauši satiktu jūdu mājas ballītē, runājoties ar tikpat nejauši satiktu arābu tirgotāju, kas pavada sava mūža dienas no rīta līdz vakaram mēģinot pārdot ķīnā ražotus auskarus amerikāņu tūristiem. Citu tūristu tur mazāk. Svētceļnieku daudz.

Saruna nakts garumā ar vietējo iedzīvotāju. Varbūt man atkal būs izdevies atvest suvenīru:"Mammu, iepazīsties, viņu sauc Abbi no Jeruzālemes" :D
Smieklīgi, jā. Tajā pašā sarunas mirklī paralēli domāju:"Dievs, Tu tak dari pavisam trakas lietas ar mani! Tu iemet mani negaidīti žīdu Svētās Zemes sirdī un liec man stāstīt viņiem, ka Mesija jau ir atnācis (un vispār pasen - pirms 2000 gadiem), pateicis, ka no tā mirkļa visas tautas Dieva acīs ir vienlīdzīgas un lai tak viņi beidz reiz būvēt ap sevi sienas no citām tautām. Pat vēl vairāk - Tu liec viņam iemīlēties manī - cilvēkā no otras pasaules malas, kas liek atmest visu, kas viņa senčiem bijis svēts."

Mūsu kompānija ne tikai robežsargiem izraisīja jautājumus - precēts pāris - musulmane turciete un vācietis ar Indijas izcelsmi + divas latvietes - pēc izskata ļoti atšķirīgas māsas. Vācieši un turki Izraēlā, kā variet iedomāties, politiski un emocionāli nav paši gaidītākie. Latvieši - kas tie tādi?
Pārsteidzošais - tur VISI, VISI runā angliski! Katrs pēdējais žīds, arābs un visi citi. Palestīnieši ir ļoti izpalīdzīgi un draudzīgi, jūdi - kā jau jūdi - aizvainojums pret pasauli viņos joprojām ir liels, kaut arī, iepazīstot tuvāk, ļoti draudzīgi un viesmīlīgi. Ļoti moderna un bagāta jūdu valsts daļa blakus "pazemē" dzīvojošajiem arābiem. Četros no rīta - pirmais modinājums - mullas sauciens uz lūgšanu no apkārt esošajiem minaretiem. Stereo efekts. Otrs modinājums - sešos no rīta - stereo efektā apkārt esošie baznīcu zvani.
Atvadu skūpsts pie vecpilsētas mūriem, jo iekšā jaunai ārzemju sievietei mazāk bīstami kā politiski/reliģiski nepiederīgam vietējam...

...sēžu saullēktā Ģetzemenes dārzā starp olīvkokiem, lūkojos uz klusi dusošo pilsētu lejā - Jeruzāleme, Tava izredzētība ir nemainīga. Mostieties visi, kas vēl nav zemiskuma saēsti. Atstājiet savu lepnumu un naidu, pirms nav par vēlu! Mīlestība pret Tevi ir bezgalīga, bet saņemt tās dāvanas var tikai tas, kas pēc tām tiecas! Es nākšu Tev pakaļ - vēl vienu reizi!