īsti nezinu, kādēļ (varbūt pilnmēness), bet vakar visa pasaule man teica (tai skaitā mans iekšējais "es") - VAJAG PIEDZERTIES!

Un man tas arī izdevās, pat nepiepūloties un nemaksājot. aa, nē - pirmo alu es paņēmu pati, pēc tam...tad sākās the night of LasVegas: divus alus man izmaksāja Aija Ļeņingradā. Tad jau bija tuvu pusnakts un šķita,ka pietiks ākstīties ar piedzeršanos - neesam taču vairs nekādi bērni, lol - bet uzradās mana kaimiņiene ar draugu, kuri teica, ka "zinātnes nakts" LU vēl noteikti nav beigusies un jāiet skatīties, bet pirms tam jāizdzer šotiņš...divi...trīs...
Man tiek nolikts priekšā "apple pie" bez opcijām "nedzert". Visa mana iekšējā būtība saka, ka grib mājās čučēt, bet kaut kā mistiski padodos un ļaujos vilkties uz LU, pēc tam uz Nac.Bibl, lai saprastu,ka viss sen ir tumšs un kluss. Jau sapriecājos, ka iešu mājās, kad mani dārgie kaimiņi iestumj mani Cubā, kur, JOPCIK, alkagols PAR VELTI - viss, kas jādara - jāiedzen nagla bluķī! Desmit minūtes mēģināju trāpīt ar āmuru pa naglu, kamēr bārmenim apnika un viņš man ielēja dubultā rumu. Īstenībā pat zināms offtopic sakseeesss - iemācījos dzīt naglas - kaut kāds vīriešu kārtas pārstāvis laikam nevarēja noskatīties kā tur ņemos - nāca rādīt, kā pareizi jāsit. Šodien man ir tikai viens jautājums: kādēļ man ir saplēsts pirksts LABAJAI rokai!?!?
Bet neba ar to viss beidzās - mani draudziņi izlēma, ka vajag iet vēl kaut kur (mana iekšējā balss joprojām sauc pēc mājām, bet kaut kā nenokļūst līdz ārpusīgai sadzirdēšanai) - lai patiešām būtu skaidrs, ka VISA PASAULE GRIB, lai es šonakt piedzeros, iekš Mojo ir happī auers - kaimiņienes džeks nāk ar ČETRIEM rumkoliem!!! Vēroju dejojošos cilvēkus, domāju, cik ļoti man ir booring un cik ļoti man gribās mājās (jau kuro stundu), lasu kaut kādu aizvēsturisku literatūru turpat bārā, stāstu kaut ko par (nē, pārmaiņas pēc NE par Dievu!) POLITIKU un Latvijas vēsturi īru čalim (kaut kāda kopīga sāpe mums - viņiem angļi, mums - krievi).
BEIDZOT mani kaimiņi dodas māju virzienā, mēģinot mani iestumt vēl Pulkvedī,bet šoreiz es esmu ātrāka (plus arī - pārāk tuvu mājām, lai mani varētu pierunāt turp nedoties) - iešmaucu vārtrūmē un mūku mājās. Iekrītu gultā, lai pēc nezcikilgalaika pamostos nenormāli pārsalusi, bet beidzot spējīga iet dušā un laimīgi atpakaļ gultā - šoreiz jau zem segas.
Šorīt deviņos modos, lai piedalītos conference call par nākamnedēļ pieņemamās rezolūcijas organizēšanu - neatejot no gultas. Dīvainā kārtā - smadzene ir up and running - laikam par daudz izdzēru :D
Nebiju šitā dzērusi deviņus mēnešus! Klusi ķiķinu bārdā un lipinu kopā filmu. Nē, negribu to drīzumā atkārtot - alkagols is baaaad. :D