Vairāku frendlistes cibiņu ieraksti un atsauce uz kāda man nezināma cibiņa postu par atklātību cibā šodien uzlika galotnīti tam, ko jau konstatēju pēdējos divos mēnešos, kopš negaidīti intensīvi un daudz pavadu laiku starp ļoti jauniem cilvēkiem (vidējais vecums 16-20).

Ar viņiem ir tik viegli strādāt! Viņi ir produktīvi, radoši, ātri un pozitīvi! Viņi runā par tematu nevis par sevi, viņi risina problēmu, nevis demonstrē savu viedokli. Viņi nedāļā viens otram padomus, kuros neviens neklausās, viņi nemāca cits citu dzīvot, nemēģina smalki pazemot viens otru un izrādīt pārākumu.

Jā, viņu pieredzes trūkums liek reizēm būt pārsteidzīgiem, bet viņu pozitīvā enerģija un spēja atzīties ļauj no kļūdām mācīties. Viņu spraigais entuziasms liek viņiem sasniegt mērķus un atrisināt problēmas. Viņi netērē laiku, diskutējot "kurš par kuru gudrāks", viņi vienojas un dara.

Visas pasaules kļūda ir vecāku nespēja atzīt, ka jaunākie ir nākuši viņus mācīt NEVIS OTRĀDI! Vecie iznīcina jaunos, uzspiežot savu viedokli, nomācot radošo garu ar savu negatīvo pieredzi, apturot pozitīvo domāšanu ar saviem dzīves laikā iegūtajiem kompleksiem un vājībām.

KAD REIZ JŪS BEIGSIET ŅEMTIES AP SEVI UN STUTĒT SAVAS MĀKSLĪGĀS FASĀDES?!
Atbrīvojiet taču sevi reiz no maskām, kompleksiem, iedomām un bailēm!
Atbrīvojieties!

Jo:
NEKAS
TĀ NEATBRĪVO
KĀ
PATIESĪBA!

Sāciet mīlēt sevi par to, KAS Jūs esat, par to, KA Jūs esat, par to KĀDI Jūs esat - un pāries bailes no citu viedokļiem par jums!
Atsāciet būt bērni, jo neviens, kurš nebūs kā bērns, neiegūs Patiesību, Mieru un Laimi!



...ai, es laikam esmu par skarbu šovakar, bet ar jums reizēm ir tik grūti! Jūs griežaties ap savu asi, maldāties trīs priedēs vien tādēļ, ka ir iedzītās bailes no Patiesības. Es jau jūs tāpat mīlu un man jūs ļoti patīkat... es tikai vēlos, kaut jūs zinātu, cik dzīve var būt viegla!