Ceļš uz Ventspili tomēr bija slidens, kaut neizskatījās - attapos kupenā pusmetru no estakādes barjeras. Visbrīnumainākā, protams, ir manu Enģeļu darbība manas dzīvības veiksmīgā glābšanā, bet neatstāj vienaldzīgu arī izpalīdzīgie braucēji - nepagāja ne minūte, kad kāds apstājās, lai palīdzētu pats, bez stopēšanas. Apskatīja un teica, ka vajag kādu smagāku auto, lai manējo izceltu no kupenas. Šoreiz stopēju ar nodomu - nepagāja ne 30 sec, līdz apstājās mikriņš un pēc 10 sec pats pēc savas iniciatīvas - vēl viens vieglais. 10 minūšu laikā mans auto bija back on track.

Paldies vīriešu sugai (it's a wiii to be a woman!), paldies Enģeļiem un Dieviņam-tētiņam!