Vajadzētu visādus cilvēkus satikt, ņemot vērā, ka esmu šeit, vajadzētu padarīt tik daudz sen nepadarītā, bet šeit nekad neceļas roka. Šeit ārpasaule gribēdama nespēj eksistēt. Reizēm tā met pikas pa logu, reizēm zvana un vicinās gar degunu, bet es nespēju pieņemt to par īstu.

...un es nezinu, vai realitāte ir šeit vai tur ārā...un nav jau arī svarīgi. Es dzīvoju pasaulē, par kādu bērnībā lasīju pasakās jau gana ilgi, lai sāktu to pieņemt par realitāti. Un pat tas vairs nešķiet pārsteidzoši vai būtiski. Tas, kas joprojām ir neskaidrs - kas īsti esmu es tajā visā.