4. Oktobris 2009

22:20
Nevaru ar sevi vienoties.

Portugāle vai Spānija?
Tagad vai vēlāk?
Braukt vai nebraukt?

Eksistenciālo jautājumu diena (kasesesmu, kuresesmu, komantagaddarīt).

Ak jā, starp citu - mēs atvērām baznīcu. Dievs man teica "ir laiks", meitenes teica, ka arī viņām līdzīga ziņa nākusi. Vienojāmies un teicām - let it be! Ir vieta, ir regulārs laiks, ir cilvēki, kas nāk kopā, lai formulētos, formētos, stiprinātu sevi un viens otru, baudītu dzīvi, mīlētu un spīdētu. Būt par gaismu. Sev, viens otram, pasaulei. Tāds ir Dieva plāns, tas ir tas, ko mēs gribam, tas ir tas, ko mēs esam izlēmuši turpmāk darīt, pareizāk sakot - esam sapratuši, kam patiesībā esam radīti un ko patiesībā vēlamies. Laimīga dzīve ar Dievu roku rokā - izrādās, ka tas nemaz nav tik neaizsniedzami. Nomirt un augšām celties - izrādās, ka tā nav tikai Jēzus privilēģija. Izrādās, ka tā vispār nav privilēģija - tas ir tikai un vienīgi gribēšanas jautājums.