Tusiņš nebeidzas, acīmredzot. Nezinu, kā man tā vienmēr izdodas, bet realitāte ir tāda, kāda ir - neesmu paspējusi vēl izkrāmēt somas, kad manā mājā jau ir pilns ar māsas itāļu draugiem, kuriem nav, kur palikt pa nakti. Sadalījām uz pusēm - puse man, puse māsai. Džeki pēc garas dienas vēl bija spējīgi naktī iet tusēt - atstāju šiem atslēgu, lai nemodina mani nakts vidū un nāk mājās paši. Un es pat nezinu, kā viņus sauc. LOL