Ofiss - bērnudārzs.
Ņemot vērā, ka man beidzot ir vadība un ka boss ir trīsbērnu māmiņa (no kuriem viens ir zīdainis un vecākajam ir 3 g.), viņai nav citas izejas, kā vien ņemt mazo Karlīnīti ikdienā līdz uz darbu. Vispār man patīk. Man jau bija ideja, ka man pašai dzīvē varētu sanākt līdzīgi, pazīstot sevi un savu dzīvesveidu. Šis ir mans pierādījums acu priekšā, ka tas IR iespējams un ka tas nemaz nav tik traki. Pilnīgi spēju iztēloties sevi ar zīdaini kaut kādā seminārā Malaizijā vai vadot trainingu jauniešiem Latvijā. :)

Šorīt piecēlos ar domu, ka kaut kas galīgi nav riktīgi ar mani, ka pārāk ātri skrien laiks, jo nevar būt, ka jau nākošceturtdien ir 28.maijs, kaut arī maijs tikko sākās.
Izrādās - nav arī. (Labi, ka darbā uz galda ir kalendārs) Fuu! Iedomājies, cik stulba sajūta - neatnākt uz darbu, jo domā, ka sācies atvaļinājums. Lai gan...vēl stulbāka varētu būt atnākt un saprast, ka ir atvaļinājums un varēji nenākt :D