Es gribu Jums pastāstīt, ko es darīju pēdējos pāris mēnešus. Es gribu pastāstīt, cik lielas pārmaiņas esmu piedzīvojusi, cik intensīvu apmācību izgājusi, kas es esmu un kur es esmu, bet īsi un lakoniski to grūti izdarīt.

Es tagad saprotu, kādēļ Dievs ar mums runā tik tieši, ka mūsu samežģītajiem prātiem tas šķiet pārāk vienkārši un mēs meklējam tajā zemtekstus, radām interpetācijas. Tas, kas pateikts īsi, bez paskaidrojumiem, cilvēka prātam šķiet pārlieku pasakains, tomēr, lai to paskaidrotu, visas pasaules grāmatu ir par maz, kā arī cilvēka smadzeņu uzbūve nav adekvāta tādam informācijas apjomam un sarežģītības pakāpei. Ja es Jums teikšu - es nomiru un augšām cēlos jaunai dzīvei, ja es Jums teikšu - es atradu to, ko visu mūžu esmu meklējusi, es nonācu Mājās un apjautu Debesu valstības klātbūtni, ja es Jums teikšu, ka mana dvēsele sasniedza Nirvānu un tagad atrodas šeit apzināti, apzinājusies sevi esot šeit, uz Zemes, Jūs vispirms padomāsiet: "Ko viņa pīpē? It must be good!", pēc tam meklēsiet pēc tuvākā psihiatra vai labākajā gadījumā pajautāsiet - ko es ar to domāju. Bez paskaidrojumiem tas viss izklausās absurdi, pasakaini, neticami un prātam netverami, ja iedomājas, ka es to tiešām domāju TIEŠI. To visu ir iespējams paskaidrot stundām garās sarunās, to visu var saprast garās pārdomās un dialogā ar sevi un Dievu, bet tas ir individuāls process, jo katrs no mums ir unikāls savā pasaules uztveres spējā. Es nevarētu to uzrakstīt un paskaidrot tā, lai visiem vienlaicīgi būtu skaidrs, jo katram ir sava izveidojusies izpratne par lietām, katram savs zināšanu pamats un gatavība klausīties. Katram arī savs domāšanas veids. Mana pieeja pagaidām ir individuāla.

Tā upe, par kuru pirms pāris mēnešiem stāstīju - es to pārbridu. Tas kalns - es tajā uzkāpu. The new creature has been formed (and it's pink and puffy :)). Es dzīvoju Viņa Pilī. Es varu staigāt apkārt un mīt dubļus kaut visu mūžu, ja man tā tīk, bet vieta Pilī ir mana uz visiem laikiem. There is no "To do list" in my life anymore. Man nav jādara NEKAS, lai kaut kur tiktu, jo es jau esmu TUR! Man nav nekādu pienākumu, man vairs nekas nav jāpierāda, es esmu saņēmusi LIELO BALVU, un neviens man to negrasās atņemt. Neviens nemaz nevar to atņemt. Es drīkstu darīt VISU, ko vien vēlos, man nav jādara NEKAS, ko es nevēlos. Es esmu BRĪVA!

Un kas ir pats labākais - Jūs visi esat. Ja vien Jūs sev to atļautu, Jūs visi varētu spēlēties smilšu kastē un pārstāt radīt sev problēmas. Ja vien Jūs ļautu Dievam sevi mīlēt, ja vien Jūs ļautu cilvēkiem sevi mīlēt, ja vien Jūs gribētu PAŠI SEVI MĪLĒT! Un starot un starot, un STAROT!