PLĀNS. Top ļoti pārdomāts, stratēģisks plāns. Nodevība un publisks pazemojums nepaliks neatmaksāts. Nē, tas nav ļauns plāns. Tas vienkārši būs ļoti godīgs un iedarbīgs. Nekad neesmu plānojusi neko, vienmēr esmu bijusi emocionāla un spontāna. Emocijas nav nostrādājušas laikā lielā iekšējā miera un pofiga dēļ (reizēm šķiet, manā priekšā varētu sagrūt dvīņu torņi, bet es tikai uzmestu aci un turpinātu savu ceļu). NO vienas puses - nedaudz nokavēts - vajadzēja reaģēt momentā. NO otras - varbūt tas tomēr ir labi, ka nereaģēju vairs asi - ir laiks, iespējams, labākai reakcijai. Iepriekš bija līdzīgi ar to kuģi, no kura mani izmeta - pirmā reakcija bija pilnīgs "whatever", toties, kad apjēdzu, kas izdarīts, ka man tomēr būtu jāreaģē, viss pēkšņi pagriezās man par labu un tagad esmu ne tikai kapteine, bet arī līdzīpašniece. NEdaudz šaubos, vai šoreiz klusi peldēt prom, neliekoties ne zinis, paķerot pie reizes līdzi stūres ratu un dažas buras, vai tomēr atgriezties, sadot pa purslām tiem, kas nesaprot, "who's da boss", un ieņemt arī šī kuģa vadību?

Visu nakti sapņoju ļoti intensīvi par savu "plānu". Tik intensīvi, ka tagad neesmu droša, kas ir īstenība un kas - nosapņots. Putra, ko papildina veiksmīga sagadīšanās ar vien pāris stundu miega pagājušajā naktī.
Man vēl ne pietiekami labi izdodas lasīt cilvēku domas, vēl ne pietiekami labi zinu līdz pašiem dziļumiem - kam varu uzticēties un kam nē. Aug manipulators. Sapnis - pravietiskas vēsmas tajā vai manas zemapziņas radītie murgi?

Interesanti. Atkal tuvojas robeža, pie kuras ļoti jāuzmanās nepāršaut pāri mēram. Intensitāte aug. Iespēja sajukt prātā arī pastiprinās, tas mirklis, pie kura var nojukt un nespēt vairs izšķirt - kas īsts un kas izdomāts. Bet man patīk tā sajūta, kad degu no iekšas, kad tiek intensīvi apgūtas kādas iepriekš neapzinātas virsotnes. Es dedzinu saites ar šejieni. Ar katru no šīm intensīvajām reizēm arvien vairāk saišu sadeg. Mana balva ir rēns ezers kalnu ielokā un zvaigznes. Milijoniem zvaigžņu. Un tās visas - manas!

šodien - bez žēlastības. tiesa...arī gandrīz bez emocijām.

Bet mana māsa - tas ir KAUT KAS (nu ļoti forša beibe)! Viņas dzīve seko manējai soli solī. Arvien straujāk tuvojoties. Kur es pagriežos, tur liktenis viņu iegrūž līdzi - it kā man pie muguras būtu diedziņš, kas laika gaitā paliek arvien īsāks starp mums. Un es rotaļīgi smejos. Viņa arī.