Kaut arī tas ļoti traucē darbam, toties nāk par labu man - vakardiena, šodiena - pārdomu dienas. Vakar piecas stundas okupējām galdiņu "Spalvās", runājām, runājām, runājām, uzzinājām TIK DAUDZ jauna viena par otru. Gandrīz visu mūžu esam pazīstamas, pēdējos četrus gadus nebijām tikušās biežāk kā uz dzimšanas dienām, pēkšņi - attiecības pāraugušas citā kvalitātē. Katra izgājusi cauri savam purvam šo gadu laikā, katrai cits stāsts stāstāms, tomēr kopsaucējs ir apbrīnojami līdzīgs, mēs esam nonākušas uz vienas takas. Cita pa to iet ilgāk, cita tikai sāk nedroši uz tās turēties, tomēr tik pārsteidzoši - tas, kas pirms pāris gadiem likās neaptverams un neticams, pēkšņi ir kļuvis par ikdienu. Un galvenais - mēs sākam viena otru saprast LĪDZ GALAM. No pašiem tuvākajiem dzirdēt, ka viņi beidzot Tevi saprot un atbalsta - tas ir milijona vērts. Tik pārsteidzoši šo piecu stundu laikā izanalizējām un atrisinājām problēmas, kas sakņojas dziļi bērnībā, tik liels prieks izstaroja, mēs sākām smieties no šī prieka. Vienkārši smieties un applaudēt, kad prieks ir tik liels, ka nezini, kur lai to liek. Es vienmēr esmu domājusi, ka man ir skaistākās draudzenes pasaulē, bet tagad viņas ir VĒL skaistākas! Starojoši skaistas! (Arī tā viena, kura vakar nebija klāt). :) Mīlestības vēstule VIŅĀM.