Darba svētki ar visu iepriekš minēto nebeidzās - vakar familī izdomāja, ka, "davaj, braucam tīrīt mežu!"
Septiņas stundas cirtām kokus, krāvām kaudzē un dedzinājām kopā. Esmu īsta princese un pamanījos nenolauzt nevienu nagu. JESS! 8-)

Viss ir arvien lielākā pa**ļā, tas ir Beigu sākums. Bet nekas - pēc Beigām ir jauns Sākums. Kaut arī zini, ka lidot ir forši, atsperties no klints tomēr ir nedaudz bailīgi...a pēkšņi kāds sācis stumt mani tuvāk kraujas malai, paliek bail, iekšējā nesagatavotība lēcienam. Man ir pamatotas aizdomas, ka tuvākie mēneši varētu tikt pavadīti ļoti smagā darbā...bet varbūt man tomēr izdosies sakruķīt domāšanu tā, ka viss būs (ne)daudz vieglāk.