Pasludinu šo par negulēšanas mēnesi - jau otrā reize nedēļas laikā, kad šodien joprojām ir vakardiena (vai arī vakar jau bija rītdiena) (zināms - kamēr nav iets gulēt, skaitās tā pati diena vēl). Vakar apbrīnojami veiksmīgā ceļā ap deviņiem izdevās atrast brīvu galdiņu Stella Pub'ā mūsu palielajam baram, vēl apbrīnojamāk - izdevās nepiedzerties un neaizmigt līdz hokeja sākumam, kā arī noskatīties pašu spēli. Izlienot no tā pagraba atklājām, ka ir jau gaiša diena. Sajutu sevī varoņa spēku un izlēmu - nav ko iet gulēt, jābrauc pa taisno uz Liepāju. Pirms iziešanas no mājām gan paspēju apšaubīt šīs varoņspējas un atlūzt krēslā pie PC uz minūtēm piecām, labi, ka ir Kaķe, kam pusseptiņos no rīta šķiet šausmīgi jautri lēkāt man apkārt un modināt mani, piecēlos, nospriedu, ka "Liepājā atpūtīšos" un devos taisnā ceļā uz autoostu. Ar to arī visa atpūta beidzās, jo Liepājā mani sagaidīja ģimene ar priecīgu paziņojumu, ka "šogad svinēsim "darba svētkus" un taisīsim mājā lielo pavasara tīrīšanu". wiiiii , un man esot tas gods piedalīties darbīgajā procesā un mazgāt visus logus (clap). Pa starpu tam visam paspējām svinīgi atklāt bīčvoleja sezonu ar krietnu triju stundu spēli un vakarā aiziet uz teātri.

Tagad smeldz gadu nekustinātie muskuļi pēc šitām visām fiziskajām izdarībām, acis krīt ciet pašas, jūtos kā varone un eju gulēt.
Buenas noches, senores! ;)