Labdien, Sīrupiņ!
Mani sauc X, un man ir problēma, proti, es nezinu, ko dzīvē gribu darīt! Es te mētājos uz visām pusēm, man ir trīsdesmit piecas ar pusi iespējas, apzinos savas spējas un talantus, bet galīgi nevaru izdomāt, kur viņus iegrūst. Varētu jau vēl kādu gadu turpināt iesākto ceļu, bet izskatās, ka nebūs tik viegli - šefs sāk nīdēt, ka neesot gana labi man rezultāti darbā, ka ļoti jūtama mana nosliece darīt piecus darbus reizē. Skaidrs, ka es nevaru pietiekami pievērsties algotajam darbam, jo tas nebūt nav mans aicinājums, līdz ar to ir garlaicīgi un arī rezutlāti izpaliek, toties svarīgāku lomu sāk ieņemt blakus lietas. A tās blakus lietas kā pamatdarbu arī es nevaru ņemt, jo pusi manas dzīves sastāda labdarība. Varētu jau saņemties un stingrāk pievērsties pamatdarbam, tomēr no tām blakus lietām es arī iegūstu pietiekamu pieredzi savai attīstībai, pie kam šis virziens varētu būt tas, kurā man tiešām vislabāk varētu patikt izmantot savu enerģiju. Un enerģijas man daudz. Plūst pāri malām, tomēr galīgi nezinu, kur vislabprātāk ļautu tai plūst. PAtiesībā es domāju, ka man vienmēr būs daudz nodarbošanos...vai tad, ja viena, ļoti daudzpusīga. MAn dzīvē vienmēr ir tā bijis, es vienmēr esmu bijusi vairākās vietās vienlaicīgi. Jo smagāks vezums, jo man vieglāk viņu vilkt, un tomēr - lai to vilktu, vajag motivāciju. Man tādas nav.

Nu ko...vismaz ir par ko padomāt. :)