Un es sēžu šeit un dedzinu sevi. Kurinu un dedzinu, kurinu un dedzinu, un ir sajūta, ka aizlidošu, ja turpināšu. Mans prieks par dzīvi, mana mutuļojošā enerģija mani dedzina. Es gribu skriet, skriet, skriet! - bet nav uz kurieni... vai drīzāk - visas durvis vaļā, tikai nezinu, kurp vēlos doties. Visur vēlos! un man patīk. Un man patīk. UN MAN PATĪK! Es gaidu katru savas dzīves nākamo dienu! Tas sapnis, no kura nevaru pamosties, izrādās ir mana Dzīve! Un es metu nost ik dienas kārtu pa kārtai visu lieko. Visu, kas saista, visu, kas piesaista. Jo dienas, jo brīvāka.

Atslēgas vārds ir "BRĪVĪBA"!

...And nothing else matters.

Quote (two americans in Ireland):
"A: Don't make me do that. I look like an idiot!
B: We're americans - they expect us to be idiots anyway. ;)"

loved that! :D

Es izvilku zelta zivtiņu un pirmo reizi pa ilgiem, ilgiem laikiem izteicu konkrētu vēlēšanos. Sākumā es baidījos un šaubījos - vai ir laba domā izteikt konkrētas vēlmes, bet tagad skatos uz to un staroju priekā. Izlemt man palīdzēja nesen izlasītais romāns. Aptuvens citāts:

"Nebaidies ne no kā, Margo. NEKAD. Ir muļķīgi no kaut kā baidīties."

Baiļu nav. ne ko kā! Tas dara brīvāku kā jebkad.