vispār naajs - kopš tā Kaķe ienāca dzīvoklī, nav izgājusi no manas istabas. Vispirms ielēca klēpī, iebakstīja man ar purniņu (sasveicināšanās, u know), izeksplorēja visas pagultes, ierāpās manā gultā un apmetās augšpēdus - nācās iet klāt un paglaudīt vēderu. Tagad apmierināta murrā. Laikam tiešām draudzēsimies :)

(aha - zinu - visi posti tagad kādu laiku būs par kaķi - kā jaunajām māmiņām par bērnu) :D

Un tiklīdz Tu, cilvēks, sāc jau BEIDZOT laisties miegā - BUMS! - iebaksta viens ar purnu pa degunu, Tu atver acis un ieraugi, ka Tev pretī arī ir acis - lielas un apaļas. Padarījušas savu uzmodināšanas-izbiedēšanas darbiņu, četras mīkstas ķepiņas mierīgi pārtipina Tev pāri un uzlec uz palodzes.

Ar jaunkundzi tikko konstatējām - mūsu abu iniciāļi ir K.A.V. pie kam - pirmie divi vārdi ir stipri līdzīgi - Kristīne Anna un Karlīna Anna. Mēn! Tā tak NEVAR BŪT sagadīšanās! :D
Ja atceramies - kad biju ASV - joks bija līdzīgs. Meiteni, ar kuru dzīvoju kopā, sauc Anna Katrīna.