Nosmējos līdz asarām un krampīšiem
http://www.apollo.lv/portal/life/1802/articles/112951/0

šis, manuprāt, ģeniālākais:
"Alisei ir nopirkts hēlija balons. Mājās pārnākot, kamēr vecmāmiņa ģērbjas, Alise staigā ar balonu pa gaiteni un kaut ko skandē. Vecmāmiņa īsti neieklausās, ko bērns tur skaita. Tad Alise ienāk istabā, redzēdama, ka vecmāmiņa jau pārģērbusies, velk viņu gaitenī un saka:
- Tagad mēs soļosim un dziedāsim Kalvīti!
Vecmāmiņa neizpratnē:
- Ko mēs, bērniņ, dziedāsim? Kādu Kalvīti?
Alise svētā sašutumā:
- Nu vai tu televizoru nemaz neskaties? Ziņās taču rādīja - Nost ar Kalvīti!
Tad vecmāmiņa un Alise soļoja pa gaiteni, turādamas balonu kā karogu un skandēja:
- Nost ar Kalvīti!
Loti jautra rotaļa :-)"

un vēl viens jauks:
"Mamma skatās TV. Piepeši savajagas uz tualeti, bet reklāmu kā nelaiž, tā nelaiž. Tā nu viņa palūdz Kriksi:
– Aizej, lūdzu, pačurā manā vietā!
Kriksis, pilns gatavības, pielec kājās, bet piepeši apmulst:
– Kur ir Tava vieta, mamma?"

Nenāk miegs. Sabojāts dienas ritms pilnībā, nav motivācijas pagaidām arī to mainīt (pat tad, ja uzlieku modinātāju uz septiņiem, tajos septiņos dziļi pārliecinu sevi, ka mierīgi var šorīt vēl pagulēt līdz deviņiem). Sāku lasīt, ko esmu sacibojusi. Atpakaļgaitā. NOnācu līdz šim http://klab.lv/users/nenormaaliigaa/139890.html . LAsu to postu...domāju - kas nu tā par atklāsmi, kas tā par anekdoti bija, par ko tur runāju. Atveru komentārus, priecīgi redzu, ka tur esmu uzrakstījusi, par ko runa, BET...lai arī cik absurdi tas nebūtu - "cirslītis" ATKAL ir aizmirsis to, ko pirms gada ar tādu sajūsmu saprata. KAS SMIEKLĪGS ŠAJĀ JOCIŅĀ??? Palasīju vēl zemāk komentos - tur esmu paskaidrojusi, kas tur tik smieklīgs bijis. Nu BET - es taču atkal jau biju par to aizmirsusi. NU mazliet par traku tā mana atmiņa. Tas točna ir par traku - jau trešo reizi sajūsminos par vienu un to pašu anekdoti!!!

(toties es lieliski atceros tramvaja numuru, ar kuru pirms pāris gadiem Prāgā braucām uz to smuko vietu, lol) :D