Esmu atpakaļ, bet joprojām nefiltrēju 50% no apkārt notiekošā. Visu sestdienu un svētdienu pavadīju ar sevi, mēģinot aklimatizēties, bet joprojām nav izdevies pavisam. Kaut arī nekas tāds nenotika, kas ārēji varētu likties tik lielu iespaidu atstājošs, tomēr - neatgriezeniskas pārmaiņas ir notikušas. Es esmu cita. Jūtos kā bijusi klosterī (nu pieņemot, ka tā varētu justies pēc intensīvas garīgās prakses. Nekad gan nav nācies pavadīt 2 nedēļas klosterī) nevis braucienā ar kori. Viss ir savādāk. Viss ir labāk. Esmu tuvāk sev kā jebkad. Esmu tuvāk VISAM kā jebkad! Un viss vēl tikai sākas!