Fantastiska parādība vakarnakt. Pirmo pusstundu nebija skaidrs - kas tepat netālu aiz mākoņiem zibeņo. Zibens taču nekad nav bez skaņas (tas bija tiešām tuvu), tik biežs un ilgs. Sirreāla spilgtas gaismas mirgošana mākoņu aizsegā. Neregulāra, neritmiska, taču - ilgstoša. Mēs ar māti bolījām acis, pasaucām tēvu, kurš atbildēja
"nu nav tas zibens...
- A kas tad tas ir?
- NU kādēļ man jāzina, kas tas ir?" - noburkšķēja tētis īgns, ka iztraucējām viņu no dienišķās nakts ziņu skatīšanās, lai pajautātu - kas viņaprāt ir tā mistiskā parādība aiz mākoņiem. Mēs vēl pāris minūtes mēģinājām ievest kādu hipotēzi par parādības izcelsmi un tad metām mieru. PAt tad, ja tie bija citplanētieši - rīt darbadiena, jāizguļas.
Pēc stundas zibeņošana nebija mitējusies, nedz arī izkustējusies no vietas. Tikai mākoņi nedaudz atbrīvojši ceļu, lai mēs spētu saskatīt - tas tiešām bija kaut kas zibenveidīgs tur debesīs! Ziniet, kāds ir teicis, ka cilvēks varētu stundām skatīties kā tek ūdens, deg uguns un kā citi strādā. Es saku - arī zibeņošanā var skatīties stundām, ja tā nepāriet. un nepārgāja - ILGI! Mistika! Gan jau kāds no Jums ir tik gudrs, lai paskaidrotu man - kas tas par mīklaino zibeni. SPOKZIBENIS??? O_o

:)

MUWAHAHAHAHAHAHAAAAAAA


Pa ielu iet meitene. No ielas malā stāvošā “Mersedesa” izliecas gruzīns, tur rokā skaistus un dārgus sieviešu zābakus un saka:
- Meitenīt, nāc pie manis! Ja mani mīlēsi, došu tev zābakus!
Meitene brīdi cenšas pretoties kārdinājumam, bet nekā...iekāpj mašīnā un izda darāmo. Gruzīns sniedz viņai vienu zābaku un saka:
- Viena reize – viens zābaks.
- Labi, labi, darām to vēlreiz! - meitene iesaucas.
Kad viss beidzies, gruzīns atņem viņai iedoto zābaku un paskaidro:
- Kad es gribu, es maksāju. Kad tu gribi, tu maksā.