Ir tāds puisis, kuru par Kapraci visi sauc (nezinu, kādēļ tā, nebrīnītos, ja viņš pats būtu sastāstījis, ka par kapraci strādājot). Puisis tāds dikti jau nu dīvains. Dīvaināks par citiem puišiem ;).
Es viņam vēlā piektdienas vakarā kaut kur dziļos laukos saku, ka man vajag puķes, kuras dot namatēvam, īpaši necerēdama, ka tādas iespējams marta vidū vēlā vakarā kaut kur dabūt. Šis aizskrien meklēt. Atgriežas aptuveni pēc stundas un staro kā saulīte - puķu neesot, bet esot dabūjis kaut ko līdzvērtīgu vietā. Nes priecīgs rādīt TO...un TAS ir maisiņš, kurā ir divas plastmasīga paskata naudas zīmes - 50 eiro, kas, izrādās, esot vafele un esot ēdama, kā arī divas tās taurītes, kuras viesībās pūš un kurām papīriņš izplešas galā. Es uz TO paskatījos vaļēju muti...pasmieties es pat nevarēju. PUķu pušķa vietā man pasākuma viesmīlīgajam namatēvam jāpasniedz ēdama naudas zīme un taurīte! Pats Kapracis šausmīgi apmierināts aiziet fotogrāfēt notiekošo sporta laukumā. NU..no piecgadīga bērna es to vēl varētu sagaidīt...bet šim esot jau 30!!! (Kas arī, starp citu, ir neticami - no skata vairāk par 20 nu sitmaninost - nevar dot, kur nu vēl no uzvedības).

Dziedot viņš samērā šķībi, bet šādu pārsteigumu dēļ vien ir vērts tādus eksemplārus skapī uzglabāt :D