Reizi gadā man parasti uznāk Ziemassvētku sajūta. Ilgu sajūta pēc Ziemassvētkiem. Parasti tas bija kaut kad oktobrī - līdz ar pirmo sniegu. Šogad šī sajūta ir šodien. Ar smaidu sejā pastaigājos pa Vecrīgu, priecājos par senatnīgajām gadatirgus būdiņām, rotāju Adventes vainadziņu, dedzinu sveces un dziedu Ziemassvētku dziesmas. Un tieši šādās dienās man patīk būt vienai.

...Sniega gan pietrūkst - tieši sniegs parasti rada manī svētku sajūtu. Nebija vēl gadījies man decembrī staigāt vaļējā mētelī, šallei nevērīgi plīvojot siltajā vējā...