Es gulēju zemē, tā joprojām ir silta, daudz siltāka par vēju, kas dzenāja lapas man apkārt. Es jutu, ka saplūstu ar Zemi...it kā iegrimstu tajā. Mati kļuvuši par velēnu, kas aug uz manas muguras. Viss ir manās rokās! Es cēlos, vējš nesa mani pret mākoņiem. Zila gaisma! Spēks mutuļo iekšās, es nezinu, kur to likt. VĒL nezinu...