Vai tad dusmas nevar būt priecīgas? :)
Rēcot pilnā balsī, iebrist putaini trakojošajā straumē, neļaujot nogāzt sevi no kājām, pirms otrā sēkļa mežonīgā niknumā triekties ar galvu cauri tikko noplīsušajiem viļņiem, iznirt un tālredzīgi ievilkt elpu tikai pēc tam, kad atvērtas acis, braukt ar viļņiem krasta virzienā, kamēr beidzas elpa, spītīgi brist atkal iekšā un vērīgi gaidīt nākamo braucamo vilni.. un tā tālāk.