Jēzus līgava

Tā ir tikai viena puse. Pie kam - no mana viedokļa - nesvarīgākā šīs lietas puse, jo tā tieši neskar mani. Daudz vairāk mani skar tas, ka es savu naudu, savu enerģiju ieguldu lietā, kas vairo parazītismu šajā pasaulē, pie kam - pat neko nesaņemot pretī. Man naudas ir mazāk, nekā tam bomzim, kas izlūdzas dienā vairākus desmitus latu. Pie kam - es principā runāju tikai par naudas došanu, nevis palīdzības sniegšanu.

Lai vai kā - katram savs ceļš ejams, sava mācība iegūstama - tas tiesa. Un ikviens ceļš ir pareizs un katram individuāli nepieciešams, BET - tieši tādēļ jau mēs ejam skolā, lai fundamentālas zināšanas mums iemācītu un tās nebūtu jāatklāj katram pašam no jauna,lai būtu bāze uz kuras balstoties izgudrotu jaunumus un attīstotos kopumā. Ja katrai paaudzei būtu jāiegūst uguns, mēs nekur tālāk par to arī nebūtu tikuši.
Tātad - kaut arī bomzim pašam šajā ceļā jāiegūst mācība, kā dzīvot, es tomēr varu viņam sniegt mācībstundu kā iespēju sajēgt kaut ko ātrāk. Tas, kā viņš šo mācībstunu pieņems un izmantos ir viņa paša rokās.
Šie bomži nav nelaimīgi cilvēki - viņi ir nodevīgi laupītāji. Viņi dzīvo uz mana rēķina un es nevēlos viņiem to ļaut. Un nesaki man, ka pareizi būtu to ļaut. Lai viņi dzīvo, kā grib - kamēr tas neskar mani.