Vienkārši dievinu. Šo pilsētu. Tās iedzīvotājus. Mīlu! Zinu, esmu to jau teikusi... Varbūt tas ir māju dēļ. Māju, kurās viss ir tik...tik mans, tik man labi derošs. Tās nav manas personīgās mājas, tās ir manu vecāku mājas, bet arī viņi ir man tik labi deroši. Un māsas. Un brālītis. Drīz mēs aizbrauksim. Viss būs savādāk - sākumā - ļoti, ļoti skumji - četru bērnu mājā, kurā regulāri uzradās nejaušie draugi un brālēni, pēkšņi, pat priekšlaicīgi, būs tukšums. Visgrūtāk būs Kaķim - visu dienu vienam - pirmo reizi mājās kāds parādās tikai pēc septiņiem vakarā. Es zinu, viņš saslims. Viņš jau iepriekš saslima, kad vecāki un māsa aizbrauca uz 3 nedēļām. Tikai šoreiz neviens neatgriezīsies pēc 3 nedēļām. Man viņu visu ļoti, ļoti pietrūks.
ak, tas tik tā - sentiments uznāca. es taču zinu, ka pēc neilga laiciņa tas viss būs tikai saulainas bērnības atmiņas :)
jā, vēl kas - šis ir mans pirmais ieraksts ar garumzīmēm. mani te informēja, ka dubultpatskaņu lietošana vairs nav stilā - visiem esot kruti upgreidi un visi varot bez problēmām redzēt arī garumzīmes. bet dīvaini - rakstīt WOrdā man aboslūti nav problēmu - spēju momentā pārslēgties uz garumzīmju lietošanu, bet šeit, interneta telpā, uz katra trešā vārda aizmirstos un atkal lietoju dubultpatskanjus un miikstinaajumziimju vietaa h un j :D
ak, jā - ja vēl kāds grib uzzināt savu karmisko uzdevumu, jautā man :D
laikam jāiet gulēt...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}