Draugi

gribas lai piepildās
101 vēlēšanās
vasarā margrietiņām
Jana ziedlapiņas plēš
mīl vai nemīl viņš
nevar saprast
pie durvīm zvana
viņš ieradies rūķa drānās
nesmukās
toties ar ziediem

vēja nav
Auseklis un Gaisma
sadodas rokās
snieg

kāda gan
Veldze
ja ir
smeldze
pietiek
par daudz

katru dienu
kaut kāda revolūcija
sacelšanās
protesti
grautiņi
vakaros ieslēgta istabā
tur mutautiņi
un saldsērīgi pantiņi
skumja mājās ir Lūcija

narciss
resne
un pletne
kino
teātris
cirks
izdzīvoja dresētais
zirgs

106 Otīlijas
datu bāzē
dažas tīģerlillijas
stikla vāzē
dejo uz galda
un neskatās pasē

Ivetai salst
visu
kas sildīja
vasarā izmeta
saule bij karsta
+30 grādi
izmeta segu cepuri cimdus
pat tevi izmeta
bij gaisma tik spilgta

vienas olšūnas dvīņi
Voldemārs un Valdenārs
pēc izskata atšķirt
nav iespējams
aizšķirt ne tik
viens – mīļākais romāns
otrs - bezsakars mīļš

atkal jāieraksta The Dusma.
Vispirms atkāpe. Tikko uzzināju, ka vakar mirusi Rita Aksenoka...
Dīvainas sagadīšanās pēc šonedēļ bindžoju netīšām atrastu itāļu seriālu Imma Tataranni: Deputy Prosecutor, (latviski un par brīvu skatāms šeit: Imma Tataranni. Likums papēžos). Kvalitatīvs, Itālijā ļoti mīlēts seriāls, skatoties nodomāju, ka varētu taču Aksenoku kā prototipu paņemt un uztaisīt ko līdzīgu. Nacionālā teātra izrādi — veltījumu R. Aksenokai neesmu redzējusi (un arī visticamāk neskatīšos, nepatīk aktrise, kas tēlo galveno varoni).

Bet tās manas dusmas par ko citu. Un vispār vairāk jau skumjas (dusmas rakstot noplaka). Vai ir vieta cerībai, ka izaugs kāda jauna Rita Aksenoka? Ja, kā lasu te: Agnese Zeltiņa un Dita Grauda piepilda mazu meiteņu sapņus. Tik sievišķīgas dāvaniņas!, četrgadīgas meitenītes sapņo par kosmētikas komplektu. ČETRGADĪGAS!

Valdis nevar valdīties
vienmēr pa pasauli
paticis blandīties
pa enciklopēdijām
vandīties
nav nekā no kā
viņš varētu baidīties
ja nu tikai no smiekliem
aizrīties

kk

ikviena
grib būt
mūžā
vienīgā
bet nav
un visas
katra
Judīte un Guna
grib būt Una