(bez virsraksta)
Nov. 24., 2010 | 08:00 pm
Neprasme saprasties ar frizieriem var nest pārsteidzošus rezultātus.
Tā jau nekas, es tikai nesaprotu, kad tā meitene spogulī atkal kļūs par mani... Tas rada manī diskomfortu.
Vēl es nesaprotu, kā, pie velna, es no šitādiem matiem sataisīšu copi, kurā iespraust rozi un dejot. Tas taču ir svarīgi!
Tā neprasme, tā ir hroniska, un tāpēc man nekad nav paticis iet uz frizētavām un saloniem. Vēl man nepatīk iepirkšanās un vēl es nezinu ziedu nosaukumus. Tās ir tās lietas, kas mani atšķir no "normālām sievietēm".
Tā jau nekas, es tikai nesaprotu, kad tā meitene spogulī atkal kļūs par mani... Tas rada manī diskomfortu.
Vēl es nesaprotu, kā, pie velna, es no šitādiem matiem sataisīšu copi, kurā iespraust rozi un dejot. Tas taču ir svarīgi!
Tā neprasme, tā ir hroniska, un tāpēc man nekad nav paticis iet uz frizētavām un saloniem. Vēl man nepatīk iepirkšanās un vēl es nezinu ziedu nosaukumus. Tās ir tās lietas, kas mani atšķir no "normālām sievietēm".
Link | ir doma | Add to Memories
lidot
Nov. 24., 2010 | 08:16 pm
Kaut kas man patīk lidošanā, neskatoties uz to, ka lidmašīnās ir nepatīkams gaiss un lidostas ir bezpersoniskas. Es tomēr esmu to darījusi vēl pietiekami maz un joprojām izjūtu brīnuma pieskārienu.
Tas, ka pēkšņi ir iespējams ikdienā neiespējamais.
Tas, kā ir tur, virs mākoņiem.
Tas, cik strauji var nomainīt skatu punktu un paraudzīties no augšas uz savu zemi, savu māju un tukšo nospiedumu, kam mana forma. Padomāt, vai tas viss ir tāds, kādam jābūt.
Tas, ka pēkšņi ir iespējams ikdienā neiespējamais.
Tas, kā ir tur, virs mākoņiem.
Tas, cik strauji var nomainīt skatu punktu un paraudzīties no augšas uz savu zemi, savu māju un tukšo nospiedumu, kam mana forma. Padomāt, vai tas viss ir tāds, kādam jābūt.