pa retam
Jun. 7., 2009 | 10:06 am
Man patīk koncerti baznīcās.
Vakar Torņakalnā bija brīnumjauka oāze, no kuras negribējās iet prom.
Un trešdien jāiet uz Vakara Sarunām!
Es atceros, ar ko tas sākās - ar garīgās mūzikas koncertu toreiz Liepājā, kura laikā mans tēvs aizmiga, un viņš nebija vienīgais! Toties es neaizmigu.
Es atceros arī gruzīnu vīru kori un jauniešu orķestri, un tos vienkāršos vakarus, kad gāju Doma ērģeles klausīties.
Laikam tāpēc, ka baznīcās ir tāds miers un tā sajūta, ka viss ir kārtībā, viss ir harmoniski.
Un tie cietie soli, kas liek domāt par mūziku, nevis savām ērtībām.
Protams, arī to cilvēku dēļ, kas atnāk. Viņi jau ir tie, kas rada noskaņu.
Vakar Torņakalnā bija brīnumjauka oāze, no kuras negribējās iet prom.
Un trešdien jāiet uz Vakara Sarunām!
Es atceros, ar ko tas sākās - ar garīgās mūzikas koncertu toreiz Liepājā, kura laikā mans tēvs aizmiga, un viņš nebija vienīgais! Toties es neaizmigu.
Es atceros arī gruzīnu vīru kori un jauniešu orķestri, un tos vienkāršos vakarus, kad gāju Doma ērģeles klausīties.
Laikam tāpēc, ka baznīcās ir tāds miers un tā sajūta, ka viss ir kārtībā, viss ir harmoniski.
Un tie cietie soli, kas liek domāt par mūziku, nevis savām ērtībām.
Protams, arī to cilvēku dēļ, kas atnāk. Viņi jau ir tie, kas rada noskaņu.