Divas ceturdaļ kaltētas nelķes vēlējās būt analogas rozēm,visām pārējām nu jau bija vienalga...

Šodiena dzīvo paralēlēs,es tu viņš viņa,mans...mana paralēle,paralēlā pasaulē.Viss,pat saule,ēnas un tu,tu noliedz to visu,tu negribi būt paralēls,bet esi,tu nepamani,ka zeķes tew ir uzvilktas paralēli,tu smaidi paralēli un pat tas,ka tu noliedz,tas viss ir paralēli.Mana pasaule,mans zīmējums,mans ģeometriskais vienādojums.Un man tā patīk,man patīk iet paralēli,līdz punktam B,man patīk šo paralēlo zeķu paralēlā vilkšana..Es zinu,tew arī patīk,jo kā gan citādi tu šeit vēl būtu.

Bet viņš to visu noliedz,viņš izliekās nedzirdam manas paralēli savirknētās burtu virknes,un arī tu,vai ne,arī tu to negribi dzirdet?!Tu un viņš,man šķiet ka jūs aiziesiet kopā no paralēlās pasaules,jūs aiziesiet,bet atskatīsies tikai viņš,tu nē,tew būs savādāk.Man škiet ka rozā mājiņa tew piestāvēs ar chupa chupu skursteņa vietā un rozā čības,tew patiks,es zinu...

Netīra kafijas krūze man traucē,viņai ir draugs : tīra kafijas krūze,to atnesi tu un viņš,lai gan zināji,ka man tās nevajag,ka tās tikai traucē,ka tās rīko sazvēresti'bu pret mani,es tew to teicu,bet tu izlikies neklausāmies,tu vispār reti kad klausies un ja klausies tad tikai to,cik šķiņķa sviestmaizes mēs varam pagatavot no trim ceturdaļām maizes un viņā iegurņa...

Tu novilki savas bikses,es arī.Tu biji Ādamss es Ieva,nē,mēs nebijām kā pāris,pat ne viena otrā no veseluma.Es iemetu tew ar ābolu,tieši tur,kur viss satiekas,pie deniņiem pie tava vājprātīgā punkta,tas bija mans vienīgais kaifs,mest mest mest,un tu nokriti.Eņģeļi spēlēja katalizatoru,bet tu nekustējies,un arī es,es arī nekustējos..Man arī viņam gribējās iemest,arī viņam un tad atkal tew,bet es nemetu,jo kas gan tewi kustinās,es ne,es negribu,tu negribi,neviens negrib,lai mana paralēle tewi aizskar...lai ceļ viņs,jūs tāpat aiziesiet kopā,viņš atskatīsies...

Šodien es tew lūdzu just a little bit smaidu,šodien divas ceturdaļas no manis to vēlās,visām pārējam nu jau ir vienalga...

Esmu laimīga,tādā laimības apātīja,kad gribas lēkāt pa palodzēm un šķielēt kaimiņu logos,kad grias iespļaut saujiņu laimes arī viņiem,tik daudz man viņas ir...man šķiet,ka esmu iemīlējusies atkal no jauna,atkal un atkal,kā reinkarnācijā, [viņā no jauna no jauna] ja vien vispār var iemīlēties kādā kuru jau mīl,kuri reizēm dievini,un reizēm kurš tew tik ļoti kaitina ka gribas samīļot līdz vājprātam...

[...es pieduru savu snīpīti pie viņējā,es pieduru snīpīti pie apakšlūpas,es pieduru snīpīti pie zoda,pie pīrsa,es pieduru snīpīti viņam...]