Esmu laimīga,tādā laimības apātīja,kad gribas lēkāt pa palodzēm un šķielēt kaimiņu logos,kad grias iespļaut saujiņu laimes arī viņiem,tik daudz man viņas ir...man šķiet,ka esmu iemīlējusies atkal no jauna,atkal un atkal,kā reinkarnācijā, [viņā no jauna no jauna] ja vien vispār var iemīlēties kādā kuru jau mīl,kuri reizēm dievini,un reizēm kurš tew tik ļoti kaitina ka gribas samīļot līdz vājprātam...

[...es pieduru savu snīpīti pie viņējā,es pieduru snīpīti pie apakšlūpas,es pieduru snīpīti pie zoda,pie pīrsa,es pieduru snīpīti viņam...]