04:10 pm:
Ļaudis mēdz teikt, ka dzeja ir jaunu cilvēku padarīšana. Man liekas, ka dzeja var būt visu cilvēku padarīšana. Sevišķi, ja jūs ar dzejnieku kopā augat. Man šķiet, ka visauglīgāk ir lasīt sava vecuma dzejniekus, nu labi, desmit gadu robežās,sevišķi tos, ar ko esat ēduši pie vienas siles un aizvien, daudz maz, dzīvojat vienā mākonī. Tad tu vienkārši atver grāmatu un esi mājās. Tas ir kā skatīties spogulī, ērti, pazīstami un reizēm kļūst ļoti, ļoti skumji. Un tad tu novērsies, aizej no sevis un izej plašajā pasaulē ievilkt svaigu malku bērnu smieklu. Tu viņus nesaproti un viņi nesaprot Tevi, bet jūs pastāvat līdzās, lai jebkurā brīdī būtu iespēja no sevis izkāpt.
