12:38 am:
Augusts bija teju pirms pusgada. Tas ir mēnesi pirms 22 kilometrus,apkrāvusies ar visiem attiecīgajiem klaidoņa elementiem,kopā ar kādu holandiešu bezpajumtnieku gāju no Sanditjēnas līdz Bellavillai trīsdesmit cik tur grādos,bez ūdens,kad mans ceļa biedrs bija mani atstājis nekurienes malā ar paunām un bez franču valodas zināšanām,toreiz no somas biju izmetusi teju visas savas drēbes,izņemot sarkanu svētku kleitu,kuru kopā ar dāliju aiz auss, uzvilku savā dzimšanas dienā,lai iedzertu vienu glāzi kafejnīcā,vienu paku pie misenēm,kurās meklējam ēdienu un aizietu līdz Makdonaldam,kur apmaiņā pret kolu varēja dabūt paroli,kas ļauj saņemt tuvinieku sveicienus uz kuriem tā arī neesmu spējusi atbildēt ne pirmajām,ne pēdējām mīlestībām. Un vēl tajā somā,starp maisiem,teltīm,prīmusiem un plēvēm bija smalka baltvīna pudele un mazs koka zilonītis,kuru vedu māsai. Tāpat kaut kur virs divdesmit kīlo tur sanāca,un katrā rokā pa paunai. Drīz būs pusgads kopš viņa mani atraida. Vienā no šīm dienăm es piespiedīšu sevi nodīrāt trusīti un iedzert baltvīnu. Atceros,ka klīstošais holandietis katru rītu,mostoties ar sauli un savu kucīti Asju,dziedāja Džoplinas Mersadesu dziesmu. Tajā dienā uz otro pantu es viņam pievienojos caur lamām un nopūtām. Saudzē sevi,viņš teica no rīta,nobučojot mani uz abiem vaigiem,un saulei lēcot fonā,dungodams aizdevās šosejas virzienā,lai iesākumam mērotu tos divdesmit cik tur atpakaļ uz nekurienes pilsēteli jaunas drēbju kārtas,telefona un suņu barības iegādei. Esot jāsazvana vecā māmiņa,lai viņa sāk gaidīt viesi. Iešot viņš kā parasti kājām,pārsēšanās nogurdinot. I'm counting on you lord,please don't let me down. Tā bija pədējā reize kad Rolandu redzēju. Dīvaini,nodomāju,pirms četriem ar pusi gadiem dzīvoju Lucavsalā teltī,pārtiekot no ābeļu dārza veltēm un tīrot zobus Centrālās Galerijas tualetē. Patlaban sēžu viena plašā un gaišā divistabu dzīvoklī basām kājām. Izrādās,ka protu špagatu un,ka kaimiņu bērnu celtajam sniegavīram vakarnakt esmu nokodusi daļu deguna. Pusgads ir daudz,pirms pusgada man daudz kā nebija. Piemēram,Veņičkas. Dzert vispār vajag tikai uz prieka, uz bēdām izvēles nav.
