"Vasariņa mūs lolo
Vasariņa mūs mīl
Jēzuliņš pār galvām kloāku gāž
Kloāku, kuras smaku nedzēš ne ziedi, ne darbs
Ne publiskās pirtis, ne sirēnas zvans
Kedas augustam pa cauru, piens uz palodzes skābst
Putni aizlaižas projām, vien upe beigtu pīli nes
Slapjš panorāmas rats griežas un čīkst
Atpūtas kuģītim šorīt aizlauzts masts
Draugi pēcpuses dažādiem portāliem pārdod
Koki pār robežas šlagbaumu krīt
Šī dzīve ir izjāta kā Brīvības iela
Divi darbi, benčiks un bads "