nekurlande

nekurlande @ 10:54 am: Nu, Tu esi malacis un nevaru vārdiem izteikt cik ļoti apskaužu par to. Bet mani tas skar. Tā kā tā ir cīņa ar sevi.

Ja Tu esi sapratis kā un kāpēc tas tev darbojas, tas ir lieliki. Es arī esmu par to, ka daudz ko ar daudz kā palīdzību var uzlabot. Te bija domāts par tupu dolbīšanos, ko mani paziņas dienu no dienas īsteno. Sēž bāros, tērējas un runā par citiem dolbīšanās brīžiem, un sūdzas par to, cik agrāk zāle bija zaļāka un šņabis vairāk dolbīja. Aj, te var daudz diskutēt par to kad ir 'jēga' un kad nav, bet to vienkārši jūt.

Vēlreiz uzsveru, ka es NEKO no tā neattiecinu uz tevi. Es vienkārši runāju par ideju kā tādu un to, ko redzu apkārt.

Vispār ir ļoti maz lietu, kuras ir nopietnas šajā pasaulē. Es vienkārši pati esmu nopietna konkrētajā laika posmā konkrēto pārdomu dēļ. Labi, tur jau nav nekādu pārdomu, vienkārši skaidra apziņa par to cik lielā dirsā viss būs un ir, ja nesapratīšu kas ir tas, kas man jādara.Kamēr nesajutīšu kas ir tas pareizākais, kas sniedz piepildījumu. Nevar būt, ka sadzīviskas lietas ir viss, kas man ir lemts, es vienkārši atsakos ticēt, ka visu dzīvi būšu mājsaimniece smukā kleitiņā, ar smieklīgiem jokiem, dažiem interesantiem hobijiem un balsta funkciju. Tas būtu galīgi bēdīgi. Nu, nebūtu protams, bet man vajag sajust, ka esmu uz pareizā ceļa un tādēl jāsagrābjas visu ko var tagad, laikam.

Pilnīgi stabili un garlaicīgi nekad nebūs, tas vienkārši man nav iespējams. Mana līnija nekad nav gājusi taisni. Arī, kad šķietami easy and slow dzīves ritmā. Man ir manas mazās cīņas un uzvaras arī braucot trolejbusā.

Atdraugošana un visas tās muļķības ir debilas. Tāpat kā telefona necelšana. Jāizdara viss ko var izdarīt, lai justos konfortabli krietnākajā veidā, kurš būs labāks visiem, nezinu. Ne vienmēr tas sanāk - nu un tad var rīkoties bērnišķīgāk. Es arī esmu atsekojusi vienai, vai divām savām lielajām mīlestībām, vienai laikam - es vienkārši negribu redzēt kā viņi precas un kļūst par tēviem, tas mani gribot negribot iegruzī, ja pati neesmu apmierināta ar sevi. Un ja gadās brīdis kad neesmu un ieraugu kaut ko tamlīdzīgu, man gribas piedzerties un apmētāt kompi ar tukšām pudelēm pilnīgi bez racionāla iemesla. Esmu drusku spāniska.

Nesaprotu, protams, kādēļ tu iezīmē līdzību ar gulēšanu ar tevi, vai kādu citu, kamēr ir jaunas attiecības. Es ar to nenodarbojos. Attiecības mēdz būt ļoti dažādas un savstarpējie nosacījumi, un cilvēku raksturi. Ja viņi ir atrunājuši - forši. Ja nav - nu tad viņam jārēķinās ar kādu meiteni viņš sapinies. Ja viņa slēpj un par to melo, tas ir zemiski pašai pret sevi. Nu kaut kā tā. Un, ja man ir jaunas attiecības, teiksim, ar kādu kas man riktīgi patīk, es citiem cilvēkiem nevēlos pat garāmejot pieskarties. Man tas vienkārši neienāk prātā. Protams, ka es novērtēju skaistumu un šarmu, bet tas nestāsies ceļā tam, kas ir patiesi svarīgs konkrētajā brīdī. Man vienkārši nebūs stojaka, teiksim tā.


Man nav nekādu jaunu vērtību. Ir vienkārši lietas, ko gribu pamēģināt. Mazie eksperimenti. Sevis vešana kārtībā fiziski un mazu mērķu nostādīšana un realizēšana ir kaut kas tāds ko nekad neesmu mēģinājusi darīt. Un mēnešus divus pie tā pieturoties (lielu laika daļu) jūtos tik lieliski kā nekad. Pagaidām viss strādā. Un, protams, jo vairāk dara, jo vairāk gruzis, ka gribas būt labākam pašam sev. Nulles punktā jau viegli sēdēt un dzert piuci.