nekurlande

nekurlande @ 10:59 am: Vakar pēkšņi sajutu gadu plūdumu, kad diezgan nokaitinājusies iegāju kafejnīcā, lai veldzētu domas par salstošo, slapjo, (iederētos arī vārds pūstošo) miesu šajā drēgnajā pavasarī. Par mana vārda sajaukšanu pirmajā izstādē, par tuvinieka prātā jukšanas progresu un drauga ierosinājumu neuzņemt mani ciemos šajā vakarā. (Ar tiem ciemiem jau ir tā, ka Tu nemaz nezini, ka esi vēlējies kādu apciemot, kamēr Tev šo iespēju neliedz). Un vēl, un vēl. Nekas traks jau nebija noticis. Tikai apiņa, ka divas vīna glāzes vairs nekliedē mainīgo mākoņu daudzumu. Tās vienkārši vairs nedarbojas. Man ir ļoti karsti un izrādē viņi smejas par katru sīkumu. Viņus sasmīdināt var pilnīgi jebkas. Ja tradīcija zālē sēžot būtu kolektīvi sūkāt viens otram locekļus, vai pārgriezt vēnas, brīdī, kurā kāds pasaka kaut ko smieklīgu, vai, piemēram, nolamājas - nekas nemainītos. Ha ha ha. Mākslīgie, metāliskie humonoīdu autopilota smiekli. Ha ha ha. Viņi visi ir miruši. Kaut kur sarūsējušā renstelē kopā ar Latvijas aprīļa lietus ūdeni ietecēja visa jēga. Un lādētājs sāka lagot un pa laikam atvienoties no rozetes. Es no jauna sajutos viena, neiederīga un nogurusi no bezjēdzības. No būšanas te starp to visu un tiem visiem.
Izrādes starplaikā aizgāju uz Rimi pēc sarkanvīna pudeles un devos pa taisno uz Čili picas tualeti pagrabstāvā. Uz tualeti, kur esmu gājusi vienīgi šņaukt, dzert un uzņemt organismā to, kas jāuzņem, lai vērstu konkrēto situāciju par labu. Atvēru pudeli un dzēru, dzēru, dzēru. Līdz sajutos vāja. Un tad sanāca smiekli. Un tad iestājās nopietnība un klepus, kuru savā neieinteresētajā nopietnībā skaloju nost ar vīnu. Notraucu lūpas ar plaukstu un devos uz izrādi ar 20 minūšu nokavēšanos (pirms tam Rimi bija rinda). Viena vārtrūme, otra, arka, divas. Trīs malku pietura katrā. Ienācu iekštelpās, labierīcībās nomazgāju seju ar aukstu ūdeni un iedzēru vēl pāris malku. Dziļi ieelpoju pāris reizes un nācu laukā. Bijusī bezjēdzība nostājās fonā esošajai kā vieta kārts uz otras. Bija kļuvis vēl vairāk vienalga par apkārt notiekošo un pieklusa. Un blenzu paklājā kā pirmīt rozā debesīs, kuras bija uzgleznotas uz iepriekšējās kafejnīcas griestiem. Kuš, kuš. Pēc viena knupja var sākt sūkāt nākamo.