:
Braucu pa pauguriem mazā starppilsētu autobusā un radio skan dziesma 'manas mājas ir Neretā, kur tusiņš notiek pieturā'.
:
Jau labu laiku esmu piefiksējusi sevi kā neapmierinātās masas daļu. Sapūtusies, lipīga, gluma, slidena, nenosakāmas krāsas un formas, kas nemitīgi burkšķ un par visu lamājas. Nelaime tā, ka ikviens no mums kādā dzīves brīdī kļūst par neapmierinātās masas daļu, tā pielīp kā dubļi un nav nemaz tik viegli atrauties nost, kā teiktu Jurga Vile.
Bet viena lieta gan velk mani laukā un liek aizmirst par burkšķēšanu- bāc, mums ir tik daudz laba muzona. Bija un ir.
Tu brauc vilcienā, uzliec austiņas un visi plakāti par konduktora meklējumiem, nākamajām pieturām un drēgnais novembris aiz loga pārvēršas varavīksnē.
Bet viena lieta gan velk mani laukā un liek aizmirst par burkšķēšanu- bāc, mums ir tik daudz laba muzona. Bija un ir.
Tu brauc vilcienā, uzliec austiņas un visi plakāti par konduktora meklējumiem, nākamajām pieturām un drēgnais novembris aiz loga pārvēršas varavīksnē.