:
No ekskursijas iznākuši atvadoties kautrīgi smaida samīlējušies skolnieki un skolniece, kurās esmu samīlējusies es.
:
Jaukas vispār tās pāris minūšu platoniskās mīlestības - pārdevējas smaids, blakus sēdētāja autobusā, konduktores maigās acis un tā
:
Kāpēc visam vienmēr jānotiek caur dirsu? Vai drusciņ vienkāršāk, vieglāk un mierīgāk būtu par daudz prasīts? Es parasti nesūdzos, bet pirms brīža iedomājos par sevi un savu dzīvi, un tas ko nevaru saprast - kāpēc visam vienmēr ir jābūt tik sarežģīti. Nē, nu ir forši, un labi un nekad neesmu jutusi tādu dvēseles stāvokli kā 'garlaicība', bet reizēm tā visa ir tik daudz, ka sakāpj tik augstu, ka gribas stundām vemt toksisku žulti.