:
Mēs kaut kad runājām, ka varētu būt košļājamā gumija ar viņa garšu. Iedomājieties - gumija ar kāda garšu. Stādieties priekšā cik daudz cilvēku sēdētu baltās istabās ar košļājamo gumiju paciņām līdz acīm. Ļoti daudz.
:
Es jau biju piemirsusi, ka te var izgāzt savu naidu un mīlestību. Tagad es to ļoti intensīvi darīšu un pa laikam ielikšu kādu mainstrīm dziesmas tekstu, kas man kaut kāpēc škiet absolūti ģeniāls. Vai absolūti ģenitāls. Un jūs mani nenosodīsiet, jo jums ir vienalga.
:
Viens no lielākajiem vasaras plusiem ir tāds, ka šodien, piemēram, redzēju tikai divus cilvēkus ar tām nacīšu šallēm.
:
Es nevaru aprakstīt vārdiem cik ļoti man derdzas šokolāde. Nākot pa Brīvības ielu gar Mednieku bāru, un tālāk gar Laimas fabriku, man pavisam godīgi jāatzīst, ka vairāk siekalas mutē sariešas skatoties uz tiem šķībi greizi izbāztajiem susuriem Mednieku bāra skatlogā.