:
Pēdējos mēnešus es katru dienu ğērbu svētku tērpu un svinēju dzīvi. Šodien, tiem sasodītajiem fonā ziedot, no skapja izvilku kleitu, kuru parasti velku bērēs. Pēkšņi viss šķiet kaut kā...pareizāk.
:
Es neaizmirstu, ka man apkārt ir vislabākie draugi, radi un svešinieki, kuri investē daudz par daudz manā labā. Ceru, ka šis gan neattieksies uz viņiem, bet laiku pa laikam es arī investēju visu ko varēju un redziet kur tas ir novedis.
:
Man tik ļoti pretīgi skatīties uz saviem negatīvajiem ierakstiem, kad apkārt ir vodka, ļeta, družba, ļubof, bet neko nevaru padarīt, ka es tā jūtos. Es to daru ar arī ar tādu nolūku, ka pagājušo reizi, kad man pirms trijiem gadiem bija hujova, lasot kāda cita pieredzes par šo, es jutos saprasta un neiekritusi bedrē viena. Nevis tas, ka priecātos par otra nelaimi un vēlētu to kādam. Visa svētā vārdā, es nevienam nenovēlētu šādas mokas. Nevienam. Bet ja ir kaut viena dvēsele, kura jūtas saprasta, ir tā vērts kailam priekšā stāvēt un asiņot. Un tā ir lielākā no manām pārliecībām.
:
Bieži domāju, ka tas būtu tik tik labi, ja cilvēkam būtu iespēja kaut kur divas reizes dzīvē izdarīt pašnāvību un atgriezties atpakaļ tajā pašā punktā. Protams, ka vairums gadījumu pirmā iespēja tiktu nolažota pie kāda matemātikas eksāmena, strīda ar vecākiem, vai pie vidusskolas simpātijas atraidījuma. Bet goda vārds, ja man būtu iespēja atgriezties un nesāpināt savus tuviniekus, kuriem nez kāpēc rūp (patiesībā jau tas ir diezgan egoistiski gribēt lai kāds dzīvo/mirst pēc taviem uzskatiem),tātad,ja man būtu šī iespēja, es rīt brīdī pirms saullēkta ielaistu sev lodi smadzenēs. Vienkārši 'kāpēc gan nē' iemeslu vadīta.
:
Tetovēšanas salona meistars saka, ka tā neesot laba ideja tetovēt sava bijušā drauga vārdu uz rokas, sevišķi, ja esmu turu rokā sesto alus pudeli šajā pēcpusdienā. Bet tas ir tāds sviests. Man liekas, ka bijušo vārdus tetovēt ir tik daudz sakarīgāk kā esošo. Kad viss ir sācies, cilvēks nezina, vai viņš to atcerēsies. Kad viss ir beidzies - viņš zina, ka nekad neaizmirsīs.
:
Esmu tik veca un nelaimīga - divas stundas guļu blenžot logā un tumšs aizvien nepaliek.