:
Es sapnī redzēju, ka tiku aktieros. Man bija jāaizmirst latviešu valoda un četrus gadus jāieslēdzas Dailes teātra otrajā stāvā, tur kur tās gleznas un skats uz Brīvības ielu. Bija tur jāsēž mācoties baleta pamatelementus un jāstiepj saites. Laiks tur vienmēr bija pelēks un apmācies, nodarbības vadīja labākie krievvalodīgie pedagogi, kuriem visiem bija smaga depresija. īsāk sakot, kāda jauna sapņotāja fantāzijas piepildījums. Un jau pašā sākumā tur es sapratu, ka tas arī viss ir mēsls.
:
Uz bērēm labāk iet neizgulējušamies, vai reibuma stāvoklī? Sakiet pavisam godīgi. Jo tuvāk nāk tā diena, jo grūtāk paliek.Ar katru rādītāja kustību uz labās rokas.