Nu jā... brīvdienas bija fantastiskas... Sestdiena - bouligs, svētdiena - vecmeitu balīte + vecpuisis ar uzradās beigās, ilgas naksnīgās sarunas, kurās kāds atkal vairāk izprot sievietes, bet varbūt viņam tikai tā liekas...

Vēl tikai nedēļa...

Bet varbūt tomēr nevajag? priekškam?...

Šodien un līdz nedēļas beigām darbā tēloju visuzinošo un īpaši komunikablo sekretārīti, jo vienkārši principā pēc nesēdēšu pie tā "īpaši" lielā galda un tukšā datora. Cerams drīz būs atpakaļ lielā priekšniece un visu nokārtos, jo vienā brīdī neizturēšu un sākšu lamāties un taisīt skandālus...

Vīrietis ar vēl nezin kad būs arā no slimnīcas, gaidam analīžu rezultātus un kādas iepriecinošas ziņas... mājās garlaicība, nav kas samīļo....

nu vot saucās atnācu uz darbu...

priekšniece (maita) izdzīvojusi no vietas, atņāmusi galdu un datoru, kaut gan pirms atvaļinājuma mīļi sacīja ka manas prombūtnes laikā tikai pastrādas pie mana galda... kuce... cilvēkiem algas vajag rēķināt, bet šī maita neierodas darbā, kā lai tu cilvēks strādā un zini ko lai dara ka tev vairs nav nekā, un protam pēc tam bruks man virsū, kāpēc nav izrēķinātas un aizskaitītas algas...

asaras, dusmu lēkmes...