Pēc karstas vannas plikai sēžot pie datora ienāca prātā, ka nu jā, šobrīd neviena mājās nav (vismaz man tā liekas), bet vispār man ir viens komūnas biedrs, kas nemēdz klauvēt Nu labi, viņš mani jau ir redzējis kailu (kā fotogrāfs, nepārprotiet, nevis kā iekārīgs cilvēks), un atkārtot to es ticu, ka viņš nemaz nevēlas, bet citi... cik daudzi gan tomēr labprāt redzētu mani kailu, bet kas būtu, ja kāds no viņiem ienāktu istabā? Droši vien būtu kautrīgs ''atvaino... nezināju... es nu labāk... pagaidīšu...'' Un par to radās pārdomas, ka tik daudzi cilvēki gribētu cits citu redzēt plikus, bet nez kāpēc neviens nevienam, to nepalūdz Protams, es esmu dīkusi draugiem, lai novelk kreklu, bet viņi reti klausa :D Un jā, vienreiz mēs gan to lielā barā pieprasījās, bet tas bija publiskā vietā pēc brenguļa Eh... viņa gan nepaklausīja :D Un vispār, kas tā ir par stulbu modi ģērbties? Nu jā, drēbes ir skaistas, utt, bet iedomājieties, cik vēl daudz skaistāk būtu, ja tās kalpotu siltumam, bet tad, kad siltuma par daudz, varētu staigāt tikai tādos rotājošos tīkliņos un mežģīnēs? Jāņu nakts gan jau aizrunāta plikajiem rituāliem, un šogad tie būs sevišķī ilgi un jautri Pagājušo gadu bija mazuma piegarša. Un vispār, drēbes dažkārt, vismaz tādas, ko valkā liela daļa cacu utt radījumu, ir daudz piedauzīgākas par vienkārši kailu ādu. Ja jau pliks, tad pliks, nevis ''gandrīz'' pliks stratēģiskās vietās. Eh... mana nabaga nūdistiskā dvēselīte tomēr būs jāieģērbj kādos lindraciņos. Varbūt, ka runa nemaz nav par drēbēm un ādu... |